Mēs visi strādājam, lai varētu atļauties ne tikai pamatvajadzības, bet arī kaut ko patīkamu. Tomēr nereti gadās tā – mēneša beigās skatāmies uz kontu un brīnāmies, kur pazuda nauda. Problēma parasti nav algā, bet gan tajā, ka izdevumus neuzskaitām un tērējam neapdomāti.

Šajā rakstā pastāstīšu, kā pareizi plānot izklaides budžetu, lai prieki netraucētu finansiālajai stabilitātei.

Cik tērēt izklaidēm – skaitļi un realitāte

Finanšu eksperti iesaka izklaidēm atvēlēt ne vairāk kā 10-15% no neto ienākumiem. Ja pelni 1500 eiro mēnesī, tas nozīmē 150-225 eiro visām aktivitātēm – kino, restorāniem, koncertiem, hobijiem.

Protams, šis cipars nav akmenī kalts. Cilvēkam ar hipotēku un bērniem proporcija būs citāda nekā singla dzīvoklī bez īpašām saistībām. Galvenais princips – vispirms segts nepieciešamais, tad atlikusī summa sadalīta kategorijās.

Populārā 50/30/20 metode

Viena no vienkāršākajām budžeta plānošanas sistēmām, ko izmanto miljoniem cilvēku pasaulē:

• 50% – obligātie izdevumi (īre, komunālie, pārtika, transports)
• 30% – vēlmes un izklaide (iepirkšanās, ēšana ārpus mājas, hobiji)
• 20% – uzkrājumi un parādu atmaksa

Tie 30% ir maksimālā robeža, ne mērķis. Jo mazāk iztērē šajā kategorijā, jo vairāk paliek uzkrājumiem vai neparedzētiem gadījumiem.

Sadali izklaides naudu pa kategorijām

Nevis viens kopīgs “izklaides” maciņš, bet gan konkrētas summas katram hobijam. Piemēram:

• Ēšana ārpus mājas – 80 eiro
• Straumēšanas servisi – 25 eiro
• Sporta nodarbības – 40 eiro
• Citas aktivitātes – 50 eiro

Kad kategorijai atvēlētā summa beidzas, nevis pārskaitām no citas, bet gan gaidām nākamo mēnesi. Šāda disciplīna trenē atbildīgu attieksmi pret naudu.

Azartspēles kā izklaides veids

Daudzi latvieši brīvajā laikā izvēlas spēlēt online casino vai likmes uz sportu. Nav nekā slikta baudīt šo izklaidi, ja pieiet tai ar galvu.

Pirmais noteikums – azartspēlēm jābūt atsevišķai budžeta pozīcijai. Nosaki konkrētu summu mēnesī, ko vari atļauties zaudēt pilnībā. Ja tā ir 50 eiro – tad 50 eiro, ne vairāk.

Otrais noteikums – nekad nemēģini atgūt zaudēto. Tas ir visbiežākais ceļš uz pārtēriņu. Ja šodien nepaveicās, rīt būs jauna diena.

Trešais – izmanto platformu piedāvātos rīkus. Latvijā licencētiem operatoriem obligāti jāpiedāvā iemaksu limiti, laika ierobežojumi un citi paškontroles mehānismi. Aktivizē tos jau reģistrējoties.

Praktiski padomi ikdienai

Lieto lietotnes. Aplikācijas kā Wallet, YNAB vai pat vienkārša Excel tabula palīdz redzēt, uz kurieni aizplūst nauda. Kad skaitļi ir acu priekšā, lēmumi kļūst apdomātāki.

Pagaidi 24 stundas. Pirms impulsīva pirkuma – pagaidi dienu. Bieži vien rītdien tas vairs nešķitīs tik nepieciešams.

Atsevišķs konts izklaidēm. Daži cilvēki atver atsevišķu karti tikai izklaidēm. Kad mēneša sākumā ieskaiti konkrētu summu, precīzi zini, cik atlicis.

Meklē bezmaksas alternatīvas. Ne katra izklaide prasa naudu. Pastaiga parkā, mājas filmu vakars, galda spēles ar draugiem – dažreiz labākās atmiņas nemaksā neko.

Ko darīt, ja budžets regulāri pārsniegts

Ja mēnesi pēc mēneša neizdodas iekļauties plānotajā, ir vērts padomāt par iemesliem. Varbūt budžets ir pārāk stingrs un nereāls? Vai arī kāda konkrēta kategorija “ēd” vairāk nekā vajadzētu?

Analizē savus tēriņus pēdējo trīs mēnešu griezumā. Parasti atbilde kļūst acīmredzama – viens vai divi izdevumu veidi, kas nemanot izaug pāri plānotajam.

Ja problēma ir konkrētā hobijā, piemēram, azartspēlēs, un jūti, ka grūti apstāties – tas ir signāls padomāt par pārtraukumu. Latvijā ikviens var brīvprātīgi reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un uz laiku liegt sev pieeju spēlēm.

Secinājumi

Izklaides budžeta plānošana nav par to, lai atņemtu sev priekus. Gluži pretēji – tas palīdz baudīt brīvo laiku bez stresa par rēķiniem mēneša beigās. Zini savas robežas, sadali naudu kategorijās un neaizmirsti arī par uzkrājumiem. Tad gan izklaide sagādās tikai pozitīvas emocijas.